Šķiet, ka jūs tīriet zobus un rūpējaties par tiem, bet pēkšņi kādu rītu jums izkristalizējas zobs. Jūs apmeklējat zobārstu, un jums tiek diagnosticēts zobu kariess. Jūs nesaprotat, kāpēc jums ir jātiek galā ar vēl vienu bojātu zobu.
Šajā rakstā mēs uzzināsim, kas ir zobu kariess, kā un kāpēc tas rodas un kādi ir galvenie zobu kariesa profilakses pasākumi.
Kas ir zobu kariess?
Zobu kariess ir viena no visizplatītākajām infekcijas izraisītajām hroniskajām slimībām pasaulē. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem aptuveni 2 miljardi pieaugušo un 520 miljoni bērnu visā pasaulē cieš no zobu kariesa. Bieži vien jūs varat dzirdēt, ka zobu kariesu sauc par dobumu vai caurumu zobā.
Zobu kariess ir zoba cieto audu bojājums. Tas rodas, kad zobā sāk trūkt minerālvielu. Demineralizācija progresē, un galu galā mēs varam redzēt zoba krāsas un formas izmaiņas un tumšu dobumu parādīšanos.
Kā rodas zobu bojāšanās?
Zobu kariess rodas, ja mutē esošais mīkstais aplikums netiek labi iztīrīts. Baktērijas, sadalot mīksto aplikumu, izdala skābes, kas veicina zobu demineralizāciju, t. i., kalcija jonu aizvākšanu no zobu cietajiem audiem.
Kariess vispirms sāk demineralizācijas procesu emaljā, kas ir zoba augšējais slānis. Tomēr, ja kariesa process netiek apturēts emaljas slānī, tas var izplatīties uz dziļākajiem slāņiem, t. i., dentīnu un celulpu, ko dēvē arī par zoba nervu.
Bērnu zobu bojāšanās notiek līdzīgi, tāpēc ir īpaši svarīgi nodrošināt bērniem izcilu individuālo mutes dobuma kopšanu un pēc iespējas agrīnāku kariesa atklāšanu, neradot viņiem papildu sāpes.
Kādas ir zobu kariesa neārstēšanas sekas?
Zobu bojāšanās ir vismazāk smaga, ja tā tiek atklāta agrīnā stadijā, emaljas (pirmā zoba slāņa) līmenī. Ja tas ir pamanīts, ir ļoti svarīgi novērst tā izplatīšanos uz dziļākiem audiem. Ja zobu kariess netiek ārstēts, tas no emaljas līmeņa izplatās uz dentīnu un celulpu, un galu galā var pat prasīt zobu izraušanas procedūras.
Kā ārstēt zobu kariesu?
Visvienkāršākā un pareizākā ārstēšana ir pierakstīties pie zobārsta, kurš noņems bojātos audus un aiztaisīs zobu ar speciālu kompozītmateriālu, lai jūs atkal varētu baudīt dzīvi bez sāpēm.
Mūsdienās pastāv arī ļoti konservatīva ārstēšana bez urbšanas un plombēšanas (piemēram, ICON), kad kariess vēl ir ļoti agrīnā stadijā, taču tikai zobārsts var pateikt, vai jums būtu piemērota šāda ārstēšana, izvērtējot jūsu individuālo zobu un kariesa stāvokli.
Kāda ir zobu kariesa profilakse?
- Rūpīgi tīriet zobus divas reizes dienā ar remineralizējošu zobu pastu un mīkstu zobu birsti.
- Lietojiet starpzobu tīrīšanas līdzekļus (starpzobu diegu, starpzobu birstītes, mutes irigatoru) un tīriet mēli.
- Lietojiet vienkūlīša zobu birsti un mutes skalojamo līdzekli pēc vajadzības.
- Lietojiet gēlu, želeju vai citu mutes dobuma kopšanas līdzekli, kas bagāts ar hidroksiapatītiem (šķidro zobu emalju) un minerāliem, lai stimulētu emaljas remineralizācijas procesu un pašu emalju.
- Izvēlieties pēc iespējas veselīgākus pārtikas produktus un izvairieties no pārtikas produktiem ar augstu cukura saturu. Ēdiet pilnvērtīgas, sabalansētas maltītes un uzkodām izvēlieties cietus augļus vai dārzeņus (piemēram, ābolus, burkānus).
- Pēc katras ēdienreizes lietojiet ksilīta produktus, piemēram, košļājamo gumiju bez cukura vai pastilas.
- Aizliegts smēķēt.
- Profilakses nolūkos reizi 6 mēnešos apmeklējiet mutes dobuma higiēnistu, lai veiktu profesionālu mutes dobuma higiēnu un mutes dobuma pārbaudi.
Ikdienas apņemšanās aizsargāt zobus no bojāejas
Zobu bojāšanos var novērst, taču tas prasa laiku un pūles no jūsu puses. Neatkarīgi no tā, cik noguris jūtaties pēc darba dienas, veltiet dažas minūtes zobu tīrīšanai. Rūpīgi notīrot aplikumu, pasargāsiet zobus no kariesa un smaganu problēmām, un Jums būs nepieciešams apmeklēt zobārstu tikai profilaktiskās pārbaudes laikā.
