Pigmentētā zobu aplikuma krāsa ir atkarīga no tā, kas izraisījis aplikuma rašanos. Lai gan parasti vieni no galvenajiem traipu rašanās iemesliem ir slikta mutes dobuma higiēna, smēķēšana vai krāsojošu pārtikas produktu lietošana.
Pigmentēts zobu aplikums (traipi) var rasties šādu iemeslu dēļ:
- Slikti mutes dobuma un zobu tīrīšanas ieradumi;
- Smēķēšana;
- Krāsojošo pārtikas produktu patēriņš (mellenes, bietes, kurkuma u. c.) ;
- Krāsvielu dzērienu (kafijas, tējas, matčas, vīna u. c.) lietošana;
- Ilgstoša mutes skalošanas līdzekļu ar hlorheksidīnu lietošana;
- Lietojat noteiktas zāles vai uztura bagātinātājus (piemēram, dzelzs piedevas);
- Hromogēnas izcelsmes baktērijas;
- Lūpu krāsas.
Kā novērst pigmentēta aplikuma veidošanos?
Vieglākais veids, kā novērst pigmenta traipus uz zobiem, ir ievērot labu mutes dobuma higiēnu. Mutes dobuma kopšanas speciālisti iesaka:
- Divas reizes dienā vismaz 2 minūtes tīriet zobus ar zobu pastu;
- Zobu diegs, starpzobu birstes, mutes irigators vakarā;
- No rīta notīriet mēli ar mēles tīrīšanas līdzekli vai speciālu birstīti ar mēles tīrīšanas želeju;
- Lietojiet vienkūlīša zobu birste katru dienu;
- Izskalojiet muti ar ūdeni, mutes skalojamo līdzekli (bez alkohola, krāsvielām un hlorheksidīna) vai tīriet zobus pēc ēdiena ar augstu krāsvielu un cukura saturu;
- Lietojiet probiotikas. Perorālie probiotiķi satur labās baktērijas, kas regulē mutes dobuma mikrofloras līdzsvaru;
- Profesionāla mutes dobuma higiēna reizi 6 mēnešos.
Svarīgi ir arī sekot līdzi tam, ko ēdat un dzerat. Vienmēr tīriet zobus pēc zobus krāsojošu līdzekļu lietošanas. Svarīgi ir neattīrīt zobus uzreiz pēc saskares ar skābiem ēdieniem un dzērieniem. Izskalojiet zobus ar ūdeni un netīriet zobus apmēram 30 minūtes pēc tam. Turklāt mutes dobuma aprūpes speciālisti iesaka iekļaut uzturā ar kalciju bagātus pārtikas produktus, jo tie var palīdzēt novērst emaljas eroziju.
Kā samazināt pigmenta traipus uz zobiem?
Yra įvairių priežasčių, dėl kurių susikaupia pigmentinės apnašos. Burnos priežiūros specialistas vertinant šias priežastis gali parinkti ir skirtingus gydymo metodus, tačiau yra keletas patarimų, kuriais rekomenduojama vadovautis visiems, kurių dantys yra linkę kaupti pigmentines apnašas:
- Pēc saskares ar produktiem, kas rada pigmentācijas aplikumu, jāizskalo mute ar ūdeni vai mutes skalojamo līdzekli (bez alkohola, bez krāsvielām, bez hlorheksidīna);
- Mēģiniet lietot krāsainus un gāzētus dzērienus caur salmiņu, lai mazinātu saskari ar zobiem;
- Ieteicams lietot balinošas zobu pastas. Šādas pastas ir abrazīvākas un labāk noņem aplikumu. Ja balinošās zobu pastas RDA (abrazivitātes indekss) ir lielāks par 70, nelietojiet to biežāk kā 3 līdz 4 reizes nedēļā, ja vien jūsu mutes dobuma aprūpes speciālists nav ieteicis citādi.
Ja pigmentēto aplikumu pavada zobu jutīgums, tā var būt pirmā pazīme, ka tas nav pigmentēts aplikums, bet gan zobu kariess, taču precīzu diagnozi var noteikt tikai zobārsts.
Ar profesionālu mutes dobuma higiēnu ik pēc 6 mēnešiem Jūs ne tikai uzturēsiet zobus tīrus un veselus, bet arī Jūsu zobu higiēnists varēs uzraudzīt Jūsu mutes dobuma stāvokli un, parādoties pirmajām slimības pazīmēm, nosūtīt Jūs pie kompetenta zobārsta.
Ja novērojat, ka pigmentētais aplikums netiek kontrolēts un tikai palielinās, sazinieties ar mutes dobuma higiēnistu, lai veiktu profesionālu mutes dobuma higiēnu.
Procedūras laikā tiek noņemts viss mīkstais, cietais un pigmentētais zobu aplikums, un rezultātā zobi izskatās gaišāki. Ja pigmentētā aplikuma cēlonis ir nopietnāks (piemēram, zobu kariess), šīs procedūras laikā to var neizdoties noņemt, tāpēc mutes dobuma higiēnists novērtēs Jūsu zobu stāvokli un nosūtīs Jūs pie citiem speciālistiem turpmākai ārstēšanai.
